|
|
 |
|
|
|
|
| | poēma tev | Autors - ivi
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
šis ir no sirds veltīts darbs, cilvēkam, kas mainīja manu dzīvi, tās uztveri, sapratni un pašu dzīves jēgu.
Ielūkoties tavās acīs reiz bija tik grūti,
Dziļas, spodras un mirdzum pilnas tās,
Bet es esmu strādājis dikti sūri,
Lai tās skatītos priecādamās.
Esmu cietis neveiksmes
Kā jebkurā kaujā zaudēti ir draugi,
Bet ja šādi piepildu tavas vēlmes –
Piepildu arī savas. Negribu, ka tu raudi.
Es atdodu tev sevi visu,
Tev blakus nekad juties neesmu
Kā kādreiz, kad lēnām dzisu.
Es elpoju prieka dvesmu.
Es uzkāpu debesīs
Un palūdzu tam, kura nav,
Kādu, kurš mūžīgu laimi tev nesīs.
Bet kā var palūgt kādu, kura nav?
Es apņēmos izpildīt lūgumu savu,
Zini, smaidu tev man pietiks dzīvei.
Gribu sajust karsto elpu tavu,
Gribu tevi, gribu neteikt paldies veiksmei.
(20.06.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|