|
|
 |
|
|
|
|
| | Mūžība | Autors - Anitas skumjas
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kur lidojums rit mūžībā,
Mīt nāves aromāts.
Starp formālajām radībām
Tu esi izdomāts.
Tev smarža salda, tropiska,
Bet nesajust man to.
Kaut zinu,ka tas liecina
Par miglu mūžīgo.
Jo caurdurta man dvēsele-
Tā māla klonā kalst.
Es bezvērtīda mēbele-
Mani nervi ledū salst.
Tik pat,cik esmu beigta,
Tik pat tu esi dzīvs.
Kā ēna neapsteigta
Tu kļūsti agresīvs.
Kā sirds,kas tevis paša
Sāpēm mocītā,
Ir elles uguns dvaša
Tev cauri izpūstā.
Tev acis asas,dzēlīgas
Un nāvējošas lūpas.
Tām asinis līst indīgas
Un man uz mēles kūst.
Ka vienmer... palicēja es-
Tu prom no manis bēdz.
Kā vēja klusas svecītes-
Tu manā sirdī dedz.
Ledus sirds.
Cilvēkam ir sirds.
Tik auksta, sausa, nedzīva,
Jo sirds no ledus.
No sirds plūst nāves elpa.
Tik biedējoši salta,
Jo sirds no ledus.
Sirds rada asas sāpes.
Tik griezīgas un nīstas,
Jo sirds no ledus.
Ir sirds, ir elpa un sāpes.
Ir ledus, ir aukstums un naids.
Ir ilgas pēc saules,kad sirdī
Vairs nebūs šīs sāpes un naids. (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|