|
|
 |
|
|
|
|
| | Mīla un pretmīla | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (36) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tie cilvēki, kas tumsā aiz mājām zūd,
Par mīlu tik saldu un ciešanām muld.
Tie stāsta, ka mīla bez pretmīlas mirst
Un maigās jūtas par tukšumu dzimst.
Cilvēki runā par laimi tik lielu
Un klusumu sirdij, tik klusu un liegu.
Tie raud par mīlu nemīlēto
Un naidu un sāpi vien izdzīvoto.
Tiem sāļas asaras acīs atkal kāpj
Un sirds par dzīvotām ciešanām sāp.
Sirds sāp par tukšumu, kas tajā mīt,
Kas atdzimst un sāp katru rīt’.
Cilvēki klusumam stāsta, ka sāpes mīlā
Kā rētas, kas šautas reiz karā.
Tās sāp, kad atmiņā uzaust ikreiz
Kā brūces, ko kāds kādreiz plēš.
Asaras pār vaigiem kā dimanti rit
Un pulkstenis pusnaktī stundu jau sit.
Cilvēki aši aiz mājām jau zūd
Un citām lauztajām sirdīm – līdzi tie jūt. (25.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1145
Kopā:6745579
|
|
|
|