|
|
|
|
|
|
|
| | Nostaļģija | Autors - Gatis Beinārs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu aizej.
Bet es vairs neturos pie Tevis
Ir iestājies tāds klusums dziļš
Laiks arī doties man
Tā nejauši tik paraugos uz sevi,
Lai vairāk Tevi nepieviļ
Tu raudi.
Bet es vairs nežēloju Tevi
Kā rudens liekos svešs
Sniegs lēnām pārklāj zemi
Liegi sasalst debesis
Viss rimstas, skarbie vēji
Nekas nav pāri palicis
Nu lūk, Tu esi viena
Drīz pienāks atkusnis
Tas darīs dzīvi krāšņu
Būs labi, izmainīsies viss.
Lai notiek! (02.07.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1184
Kopā:6144994
|
|
|
|