|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tilts | Autors - Artis Ostups
| | Komentāri (16)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es eju pār tiltu, kas noslēdzas blakus miegainam bērnudārzam, un redzu, kā apsnieg stadions, kā tramvajs pasvītro tumsā ieputinātu debesskrāpi. Manu pakausi rotā sarecējusi asins upe, to pamanu, kad piekārtodams kapuci sagriežu rokas pret apdrupušām stikla lauskām. Es esmu nožēlojams. Jūtu, kāju pirksti jau kļuvuši pavisam zili, asinsrite apstājusies papēdī.
Es biju pārāk piedzēries. Es klaigāju un spēru meitenēm, kuras negribēja ar mani dejot. Papagaili, kura būrītis bija novietots uz ledusskapja, es aplēju ar viskiju. Kad gāju ārā no virtuves, kāds zeltainu treniņbikšu īpašnieks pret manu galvu izšķaidīja līdz pusei izdzertu alus pudeli. Tad pieskrēja vēl pāris sportisku čaļu un izmeta mani ārā no siltā dzīvoklīša.
Tilts sazarojas sārtās pusnakts švīkās. Man joprojām reibst galva. Pieduru roku savam kreisajam sānam. Aizlokās ledainas tirpas. Iespējams, pirms tilta bijis kāds soliņš.
(07.07.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
