|
|
|
|
|
|
|
| | Tilts | Autors - Artis Ostups
| | Komentāri (16) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es eju pār tiltu, kas noslēdzas blakus miegainam bērnudārzam, un redzu, kā apsnieg stadions, kā tramvajs pasvītro tumsā ieputinātu debesskrāpi. Manu pakausi rotā sarecējusi asins upe, to pamanu, kad piekārtodams kapuci sagriežu rokas pret apdrupušām stikla lauskām. Es esmu nožēlojams. Jūtu, kāju pirksti jau kļuvuši pavisam zili, asinsrite apstājusies papēdī.
Es biju pārāk piedzēries. Es klaigāju un spēru meitenēm, kuras negribēja ar mani dejot. Papagaili, kura būrītis bija novietots uz ledusskapja, es aplēju ar viskiju. Kad gāju ārā no virtuves, kāds zeltainu treniņbikšu īpašnieks pret manu galvu izšķaidīja līdz pusei izdzertu alus pudeli. Tad pieskrēja vēl pāris sportisku čaļu un izmeta mani ārā no siltā dzīvoklīša.
Tilts sazarojas sārtās pusnakts švīkās. Man joprojām reibst galva. Pieduru roku savam kreisajam sānam. Aizlokās ledainas tirpas. Iespējams, pirms tilta bijis kāds soliņš.
(07.07.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1182
Kopā:6061507
|
|
|
|