|
|
|
|
|
|
|
| | Nodevīgi skaistais mirklis | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nodevīgi skaists
Dus mēness bālais vaigs,
Kaut kur pie horizonta
Pazaudējis prātu.
Tavs acu skatiens
- Nesaprasti pelēks
Ir iegrimis ūdenī,
Kas netīrīgi melns.
Pie uguns liesmas
Norimuši vārdi,
Nav sadzirdama skaņa,
Ir pamirusi nakts.
Tu sēdi kluss,
Tev nedzīvs acu skats,
Kas dzīvo atmiņās,
Par to, kas bijis nav.
Kaut kur pie ziemeļiem,
Aust saules blāvais stars.
Un cauri melnumam
Steidz izjaukt klusumu.
Es viņu ienīstu,
(Sauli – es domāju)
Jo gribēju vēl dzīvot,
Te tavā klātbūtnē,
Ar skatienu - uz debesīm!
Dziest sveču gaisma,
Ugunskura kvēls.
Jau saule parādās iz horizonta
Un spožiem stariem māj.
Tā nesauc vārdā rītu,
Bet zina’
- Tas pienācis
Un mums ir jāšķiras. (02.09.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2359
Kopā:6329140
|
|
|
|