|
|
|
|
|
|
|
| | Mana dzīve | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Te – lekcijās – es vadu savu dzīvi,
Te – universitātē – kļūstu vecs;
Te māca izmantot man katru brīdi,
Te nepalīdzēšot man drauga plecs...
Tai lielā dzīvē, kas pēc šitās nākšot,
Kad izglītoties beidzis būšu es,
Tad būšot spējīgs dzīvi vadīt augšup
Un visu nederīgo projām mest.
Bet kas lai zin, vai tiesa tā vai māņi,
Ko profesori gudri māca man?
Vai nebūs vairāk tie nekas kā sārņi,
Kas tik vien kā man ausīs gudri skan?
Tas tomēr jānoskaidro būs man pašam,
Ir jāprot pelavas no graudiem šķirt;
Ir jāiet cauri dzīvei, jābūt drošam,
Ar smaidu sejā varēšu tad mirt! (05.09.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2690
Kopā:6429788
|
|
|
|