|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejolis lietainā pēcpusdienā | | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lietuslāses man uz sejas
krīt un pēc tam lejā veļas;
krīt un veļas, krīt un veļas,
liktenis par mani smejas...
Vai tās tiešām lietuslāses?
(izdomā kurš mani pārspēs?)
Nē, tās tomēr as’ras manas,
krīt bez mitas skanēdamas...
`Kādēļ, cilvēk, raudi šorīt?`
asara man atkal norit,
un es pats tad apdomājos
iemeslus, bet as’ras stājas...
Vai par dzīvi? Vai par nāvi?
Vai par to, ka mani skāvi
Tu, ak, bezcerība, lielā?
As’ra atkal nokrīt sniegā...
Ne par dzīvi, ne par nāvi,
ne par to, ka mani skāvi.
Es par mīlestību raudu,
ne par darbu, ne par naudu...
`Cilvēk, neraudi tik ļoti!
Tas ir labi, ka Tu jūti.`
Arī man jau prāts to saprot,
bet kā sirds ar to lai aprod?
(06.09.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2677
Kopā:6429775
|
| |
| |
|
Autori
