|
|
|
|
|
|
|
Komentāri - dzīve pēc../ceļojuma piezīmes/ Autors - Jānis Damroze
|
|
kopā komentāri: 7 Lapas: 1 |
Lapas: 1 |
|
|
| |
|
ashukinjs viesis , ashukinjs[et]inbox.lv | | |
13.11.2006, 21:39 |
Lasot šādus stāstus man cilvēka paliek ļoti žēl.Gribas mierināt un reizē pašai raudāt.Gribas kautko labu viņam izdarīt.Bet kā...Jūtos garā tuva viņam,bet tomēr tik tāla...Es saprotu un ticu dvēseļu esamībai un mani nepamet doma kādreiz būt lidojošam putnam... |
|
|
|
|
|
|
Iveta viesis , Autoram | | |
17.03.2006, 00:57 |
Skaista cerība. Cerība ļauj arī virzīties brīžos, kad nekā cita nav... Bet ne tikai. |
|
|
|
|
|
|
Jānis Damroze viesis , Iveta | | |
16.03.2006, 18:16 |
ir cerība, ka atbalss skanēs līdzīgi balsij.. |
|
|
|
|
|
|
Iveta viesis , | | |
15.03.2006, 23:13 |
Tavs stāsts ir līdzīgs jau citiem, kas to pieredzējuši, tāpēc vēl jo ticamāks.
Brīnumaini, ka cilvēkam gribas kļūt labākam, to visu redzot. Bet, pat zinot, ka pēc tam vēl viss turpinās, kāpēc ir šis stimuls darīt labo, darīt citiem, zinot, ka bieži vien tas netiek novērtēts?... |
|
|
|
|
|
|
dzērājs viesis , | | |
15.03.2006, 17:31 |
Hm... Vai Tu pēc tam jautāji aculieciniekiem, ka bija tieši tā, kā Tu to visu vēroji it kā "no malas"? Smadzeņu darbība jau nav izpētīta un varbūt tas bija tikai sapnis?
Vispār jau Tev paveicās, ka to trombu paspēja likvidēt. |
|
|
|
|
|
|
Jānis Damroze viesis , Mūks | | |
15.03.2006, 15:20 |
Pēc tā laika esmu ļoti mainījies, laikam jau palicis daudz iejūtīgāks pret citiem, saprotot, ka var būt tāds laiks, kad varēšu savus tuvos cilvēkus samīļot tikai ar sejas skatienu, bet ne ar labu vārdu, skaļi pateiktu..un pievēršu uzmanību tam, ka ne jau viss, ko iegūsti sev, izrādās ir tas vērtīgākais ,..daudz vairāk un lielāku laimes sajūtu dod citiem darīt labu..es ilgi par to esmu domājis un daudz..
varbūt es atgriezos,lai mainītu attieksmi pret lietām , notikumiem, cilvēkiem..
man nav ne zelts, ne sudrabs kabatās
ne arī kādas citas skaistas ēkas
tik sirds, kas citiem līdzi jūt
un mīlestība liela, kas dod spēku
šai dzīvē grūtus brīžus izturēt
kad melnas ēnas apkārt vijas
un liekas, smiltis vēsas sejā krīt
es acis aizveru un saku
varbūt rīt
jau atkal viss būs savādāk..
Tā patiešām ir patiesība un nekas nav izdomāts..tas notika ar mani 1995.gadā,tikai vairījos par to runāt..tomēr, tas ir tik neparasti un neticami-domāju,ko par mani domās, ja ko tādu stāstu.. |
|
|
|
|
|
|
Mūks viesis , | | |
15.03.2006, 10:41 |
Beidzot, mans dēls, esi to sapratis. Bet neaizmirsti, ka pašnāvība gan būs grēks un tad Tu tai patīkamajā gaismā nekūļāsies ilgi.
Tas patiešām bija noticis? Literārās vērtības šim darbam, šķiet, ka ir maz, bet palasīt bija interesanti. |
|
|
|
|
|
|
|
kopā komentāri: 7 Lapas: 1 |
Lapas: 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|