|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pļavā | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pēkšņi ienācu pļavā,
Es bradāju pa zaļo zāli un kukaiņiem,
Kurus nemaz neredzēju zem zāles.
Es viņus samīdīju bez žēlastības,
Es tobrīd nedomāju par viņiem,
Bet gan par to, kur eju, ka man ir jāiet.
Vai es gan neesmu ļauna?
Nomīdīt tos, kuri nespēj man pretoties,
Pat neievērojot, ka viņi jelkad ir eksistējuši
Šajā varbūtības teorijas praksē.
Es nomīdu vienu slieku,
Tu nomīdi divas vaboles,
Viņš, viņa nomīda nākamos.
Un kopā mēs visi nevis nomīdam,
Bet drīzāk jau iznīcinam šo pasauli.
Kur gan ir teikts,
Ka tie kukaiņi vairojas
Ātrāk par to, kā mēs viņus nomīdam?
Mīdam ātrāk, ja?
Ātri, ātri, cik vien varam,
Lai tikai viņu paliktu mazāk!!
Es esmu ļauna.
Vai varbūt man tā tikai šķiet?
Varbūt jums šķiet, ka
Normāli ir nomīdīt citus?
Nu jā.. Tad jau jūs esat ļauni,
Prātā jums vien nepareizas domas.
Tad es tomēr esmu labāka par jums.
Es paskatījos sev zem kājām,
Es ieraudzīju kukainīšus
Un man kļuva žēl viņu -
Mazo, neaizsargāto dzīvnieku dabu.
Es izgāju no pļavas.
Es vairs nekad nevēlos tajā atgriezties.
Labāk man iztikt bez zaļas zāles,
Nekā redzēt sevi mīdam citus. (19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1128
Kopā:7159044
|
| |
| |
|