|
|
|
|
|
|
|
| | sentimentāli un saldi līdz nelabumam | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
sentimentāli un saldi līdz nelabumam. man nebija doma to kaut kur publicēt, bet mani "pielauza", pielūdza un piegānīja manu sirdi ar visiem pārējiem pie- .
Kādu dienu, kad man būs pietiekami daudz naudas, es nopirkšu vienvirziena vilciena biļeti.
Tajā dienā es ieiešu stacijā, nopirkšu biļeti, un iekāpšu vilcienā, kas vedīs mani vienādā ātrumā ar visiem pārējiem uz Pilsētu... un es zinu, ka Pilsētā mani gaidīsi tu..
Es iekāpšu vilcienā. Nejau tajā – modernajā. Vienā no tiem – vecajiem un neremontētajiem. Es kāpšu tikai tajā.
Un, kad īstā Pilsēta būs klāt, es zināšu.. es izkāpšu. Un priekšā stāvēsi tu – nekad vēl neredzētais. Tu stāvēsi un raudzīsies manī tik muļķīgi apstulbušām, brūnām acīm...
Kad pirmais mulsums būs garām, tad mes aiziesim uz kiosku un tad tu man par pēdējo naudu izmaksāsi hotdogu.
Pēc tam mēs vazāsimies pa Pilsētu, nebilzdami ne vārda viens otram. Tas būtu lieki...
Mēs aiziesim pie tevis. Tu uzvārīsi kumelīšu tēju. Jo nekā cita tev mājās nebūs. Mēs sēdēsim uz stulbi blenzīsim viens otrā līdz ausīs, joprojām nebilzdami ne vārda...
Un es būšu tā, kas tik neģēlīgi pārtrauks skaļo klusumu: „A tev darbā nav jābūt?”
„Ir!” tu atbildēsi un aiziesi aizslēgt durvis. Pēc mirkļa tu atgriezīsies un atslēgu izmetīsi pa logu. Lieki teikt, ka tā būs bijusi vienīgā atslēga...
Un tad mēs turpināsim sēdēt skaļajā tukšumā, kur vienīgās skaņas būs mūsu elpas un divas sirdis, kas lēnām saplūdīs vienā....
Neko neteiksim. Un nekad arī viens par otru neko neuzzināsim, bet tieši tas mūs stiprinās...
No darba tevi atlaistu pēc nedēļas, jo tu vēlaizvien tik stulbi un muļķīgi raudzītos manī ar savām apjukušajām skumja suņa acīm..
Un es jau arī... nekad vairs nebrauktu prom...
(03.02.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2021
Kopā:6424917
|
|
|
|