|
|
|
|
|
|
|
| | mana daba | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es esmu sarežģīta,
bet ļoti laba.
Dziļa un neizprotama –
tāda ir mana daba
kā visbiezākais mežs,
kas man pašai svešs.
Es sevi pat nepazinu,
bet varbūt mani
Tu vairāk iepazini
par mani pašu,
kad sajuti sev tuvu
manu silto dvašu
un dzirdēji čukstus
pavisam klusus:
- Es esmu kā stirna izbijusies
svešā meža malā maldījusies. –
Tad ar stiprinošiem vārdiem
man saudzīgi sirdi skāri
un teici: Es zinu,
ka Tu to spēj, ka Tu to vari...
To dzirdot,
Ar kādu spēku, kādu varu
(Es nezinu no kurienes
tas nāk un rodas
un uz kurieni
iet un dodas.)
un ar kādu sparu
es metos cīņā
kā uz dzīvību un nāvi
par patieso ceļu
atpakaļ uz sevi.
(25.03.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1378
Kopā:6110399
|
|
|
|