|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pagātne-tagadne | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs gājām pa Rīgas centru. Rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies. Lai gan iemīlējušies bijām, tikai ne tikko. Bija pagājis jau... gads. Cik tomēr jauki ir visu laiku smaidīt, zināt, ka vienmēr būs blakus kāds, kurš atbalsta, mīl... Mēs gājām, runājām, kad pēkšņi man paslīdēja garām tēls... Es apklusu un apstājos. Tajās dažās sekundēs, kad viņš man pagāja garām, man acu priekšā aizritēja viss, kas bija agrāk...
Atcerējos tos smaidus, tikšanās, apskāvienus. Viņš bija man viens no tuvākajiem cilvēkiem...bija. Tad bija pavasaris, tāpat kā tagad.
Manu domu lidojumu pārtrauca kāds vīrietis, kurš dienas steigā nemaz neievērojot apkārtējos uzskrēja man virsū. Es atgriezos realitāte, bet domas mani neatstāja. Mans mīļais cilvēciņš man blakus runāja, bet nekas no tā neaizķērās man prātā.
Es atcerējos kā mēs vakarā staigājām pa pilsētu... smaidījām...tas bija tik sen...bet tomēr mēs viens otram bijām mīļi, bet tagad viņš paiet man garām kā tukšai vietai. Es jutos nevajadzīga nodota. Lai gan nebija jau par ko apvainoties...it kā ... Mierināju sevi ar domu, ka viņš mani nepazina, jo kopš brīža kad pēdējo reizi tikāmies biju mainījusies. Vai arī viņš bija aizdomājies....vai arī... Neapzināti mēģināju sevi mierināt. Bet kāpēc? Pēc idejas mani tam nevajadzētu uztraukt. Tik dīvaini... Šo gadījumu nespēju izdzīt no atmiņas visu dienu, laikam kaut kur manā sirsniņā bija palikusi vieta arī viņam. Lai arī kā, lielāko daļu vietas manā sirdī aizņēma tas kurš man gāja blakus tajā brīdī, kurš turēja manu rociņu, kurš nebija par mani aizmirsis ne uz mirkli un ceru neaizmirsīs nekad...
04.10.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
