|
|
|
|
|
|
|
| | Pazaudētās pērles | | Ievietojis: Titanija | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mākoņi savelkas kopā, aizsienot logu, pa kuru raudzījos sevī. Raudzījos Visumā, kas ietērpts purpurzilos zīda un tumšos vilnas pavedienos. Kur lai meklēju smilšu graudu, kam iespējams nekad nebūs lemts kļūt par pērli?
Liktenis vienmēr izspēlē ļaunus jokus un tagad aizsien debesis ciet... manas debesis, mani pašu. Izrauj diega galu no manas dvēseles un rauj prom... izirst skaistais raksts, izbirst sīkās pērles zālē un iemirdzas austošās saules staros, liekot rītam iekrāsoties vēl neredzētās krāsās. Tās manas dvēseles pērles, kam lemts pazust nebūtībā, kam lemts iztvaikot dedzinošajā svelmē... lemts. Lemts? Ha! Nekad! Mūžam adīšu savu dvēseli no jauna, mūžam to kāds ārdīs, mūžam meklēšu savas pērles mitrajā zālē... (08.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1751
Kopā:6116207
|
|
|
|