|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ēnās | | Ievietojis: Titanija |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un atkal tas pats! Atkal paradīzes vārti aizvērās manā priekšā. Sasodīts! Atkal biju nokavējusi. Biju sapinusies nereālos sapņos, pārrāvusi aizsprostu, kas atturēja neprāta upi. Biju sarāvusi burvju pavedienus, kas saistīja manus sapņus –nu tie izbira koka ēnā. Pacēlu vienu, bet tas sašķīda manos pirkstos –rasas pērles izlikās par mana prāta dimantiem. Ēnas savijās kamolos un pašas traucās pa maniem pirkstiem augšup, iesakņojās prātā un aizēnoja sauli. Novēlotās cerības spēlēja spēli ar manu prātu un tumšajiem kamoliem, kas nu savēlušies raustīja manas dvēseles stīgas. Varbūt vēl nav par vēlu? Nē, bija sasodīti par vēlu. Smiltis no pulksteņa bija iztecējušas pirms daudziem simtiem gadu...nemirstības zobs bija saindējis manas asinis un nogalināja mani, mūžam atstājot dzīvu.
(21.03.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1896
Kopā:6424792
|
| |
| |
|
Autori
