|
|
 |
|
|
|
|
| | Apelsīna monologs | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans Dievs! Cik skumji ir vienai ēst apelsīnu.
Un nav neviena, kas gribētu pusi.
Vai kaut daļiņu no tā..
Mans Dievs, man šeit nav neviena,
Kam es varētu savu apelsīnu uzticēt.
Bet tā gribētos ticēt...
Zaļai saulei ar bārkšainiem stariem
Un oranžam, dalītam apelsīnam.
Mans Dievs, kāpēc zeme griežas ap asi,
Bet ne ap tiem, kam es uzticos?
Es zinu, Dievs, Tu vari
Man atdot to, kura trūkst.
Kuram iedot to atlikušo pusīti...
Mans Dievs! Cik skumji būt šodien.
Radi rītu! Cerīgu un bezgalīgu...
Bet ar laimīgām beigām,
Tā, lai ir žēl, kad rītdiena beigsies...
Dievs, es ticu, Tu vari
Mani par apelsīnu padarīt
Un iedot mani kādam-
lai dara, kā tīk.
Bet vislabāk, lai patur sev.
Mans Dievs! Paldies, ka uz pasaules
Vēl ir kāds, kuram apelsīni garšo...
Oranži, oranži, zaļi...
Un varbūt līdz bezgaumībai
Apaļi.
Paldies par to, ko varam sadalīt! (21.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|