|
|
|
|
|
|
|
| | Pīlādzis | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No zemes skaudrā smaguma
Aiz asinssārta plīvura
Līkst allaž sūrais pīlādzis
Kā ceļa malas vientulis.
Bez mīlestības maiguma,
Bez gaismas staru dzīpara
Ir gadiem asiņojis tas
Pie svešu māju ceļmalas.
Bet šajā agrā rudenī
Kvēl košāk rūgtais pīlādzis.
Pat drūmā, aukstā mijkrēslī
Šķiet viņš kā vēlreiz piedzimis.
Bez kājām tālu aizbēdzis,
Bez mēles mēmi runājis,
Jūt sapnī Tavu tuvumu
Kā mūža pirmo rītausmu...
Jau Tavu soļu atbalss skan
Uz klinšu šaurās ejas,
Un katrs mirklis nu ir man
Kā Tava skaistā dzeja! (08.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|