|
|
 |
|
|
|
|
| | Viņa stāstīja | Autors - Stiflers
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es gribu lai mani sadzird.
Viņa stāstīja par laimes pilniem brīžiem un turpināja ēst ābolu. Viņa stāstīja par dzērveņu uzpūteni un melleņu sapni. Mēs gājām tajā brīdī, kaut kur. Viņa gāja kā pavasaris – tik graciozi caur lapu virpuli un viņa runāja kā jūnijs – ar tik siltu vārdu skaņu.
Viņa izskatījās kā pelēka būtne pelēkā dienā ar iedvesmas pilnu elpu. Ar rasu matos. Ar dažādu krāsu kedu aukliņām, lai es no tāluma pazītu viņu ejam. Ar zelta bantīti matos, kas ar vieglu roku kustību tikusi ielipināta no rīta stāvot pie spoguļa.
Piecpadsmit minūtes, tik ilgi mēs ejam vai tik neilgi?
Viņa stāstīja par salauztām sirdīm, negaršīgo zirņu biezputru un kaimiņu sētas dzērāju. Mēs gājām jau atpakaļ. Viņa tēloja kā vasara – smeldzējoši mokoši un klausījās, tik pat reti, cik es runāju. Viņa vēl joprojām izskatījās tāpat. Ar tik spožām un lielām acīm lūkojoties manī. Ar krāsotiem roku nagiem, kurus viņa tik kautrīgi slēpj aiz manis. Ar pleca somu, kurā stāv viņai laimes āboli. (01.10.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|