|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 1 | Autors - una
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katru dienu mūs zibeņi plosa.
Tu raudi un nerunā...
Tik sasodīti grūti to redzēt.
Saprast, ka nespēju veldzēt,
Tās sāpes, ko iesēju Tevī.
Piedod, ka nespējam stāvēt uz vietas
Kā akmeņi to gadu no gada darījuši.
Varbūt laist, lai ej...
Bet attālums? Tas šķirs?
Un atkal? Vai sirds mana mirs?
Ko maz es varu gaidīt,
Ņemt vai dumji smaidīt?
Kas pateiks man to,
To pašu dārgāko- Kā būt?
(17.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1669
Kopā:6857817
|
| |
| |
|
Autori
