|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neaizmirsīšu... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uzrakstīšu sniegā tavu vārdu,
Lai nekad tevi neaizmirstu...
Iekalšu klintī, lai mūžam tu mans,
Lai prom nekad neaizietu...
Ar uguns liesmām ūdenī zīmēšu
To, cik daudz man nozīmē tu,
Jo mīlestība nekad nenodziest,
Lai cik ļoti reizēm to gribētu...
Starp mākoņiem tavu vārdu lasīšu,
Kaut debesis zilas un skaidras būs,
Ar saules stariem rotaļās iešu
Kā bērnībā, kad kāds sargāja mūs...
Nejaušas tikšanās, smiekli un asaras,
Krītoša zvaigzne no saulainās vasaras...
Atmiņas no sirds nekad neizgaisīs,
Lai cik pārslu debesis zemē kaisīs.
Izkusis sniegā rakstītais vārds,
Zudusi klints un mākonis balts...
Vien sirdī uguns liesmiņa kvēl
Un mūžīgu laimi cilvēkam vēl...
(22.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1360
Kopā:6415670
|
| |
| |
|
Autori
