|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bailes. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu, Bailes, ar ieplestām acīm un drebošiem pirkstiem.
Tu neslēpies manī un neliec man trīcēt sev līdzi.
Vairs necenties iebiedēt mani ar aizkapa čukstiem.
Es nebīšos turpmāk, kaut čuksti tu manī vai kliedzi.
Es izvemšu tevi ar pusdienu atliekām kopā.
Vai stenot uz poda, es tikšu no tevis reiz vaļā.
Tad baidīt tu varēsi vien savā iztēlē skopā
Un nebūs vairs vakaros jārij man asaras sāļās.
Es izsliešos taisni un skatīšos neveiksmēm pāri.
Nu ticībai, cerībai krūtīs būs radusies vieta.
Sāks mīla degt acīs, pār lūpām nāks pārdroši vārdi.
Un sapņos smelt prieku vairs nebūs man iespēja liegta.
(08.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
