|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad dzeguze skaita | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un atkal pļāpīga dzeguze skaita - Viens, divi, trīs -
Bet es tikai smejos - Ai, putnēn, tā tu ik gadu!
Tava skaitīšana kā kaķu lāsti kāpj debesīs -
Un aizvērtām acīm sev kārtējo vasaru adu.
No apaļām redīsu bumbām un cūku pupām,
no sīpollokiem un skābajiem rabarberiem ...
Es jaunu dzīvi ceļu uz bijušās drupām,
lai vecā paliek starp spītīgo vārpatu ceriem.
Es neklausos dzeguzē, mana ir lakstīgala!
Kad neesmu sevī, starp naktsvijolēm man būt.
Var noreibt par daudz, un sāksies atkal no gala
mans ceļš pretī sapnim, ko nevar ne zaudēt, ne - gūt.
Un tomēr - ik rītu, kaut ievziediem apbirusi,
kaut dzeguzes skaitīta, taureņu izglāstīta,
es domās tev labrītu saku, kā pusaudze nosarkusi,
un vēlos, lai bite par tevi man pasaku pastāstītu.
No jauna dzeguze skaita - Viens, divi, trīs -
Ai, putnēn, tu jau to nezini, kā ir - gaidīt .
Caut baltajiem ievziediem paraugos zilajās debesīs
un mēģinu ieraudzīt sauli. Mēģinu smaidīt . (08.05.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|