|
|
|
|
|
|
|
| | Pļēgura manifests. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es dižkoka mizā reiz iegrebu sirdi.
Zem tās mūsu vārdus ar krustu pa vidu.
Un piebildu teikdams, lai sargā kā savu,
Šo simbolu karsto no gada uz gadu.
Ik rītu šurp nācu, lai glāstītu sirdi
Un tavējo vārdu, kas blakus ir manam.
Es saucu to balsī, lai tu mani dzirdi,
Par spīti tur ķērcošam kovārņu baram.
Lai sadzirdi mani kaut reizi, es lūdzu.
Kaut reizi, lai paskaties virzienā manā.
Un ja vien tas notiks, tad apsolos cieši,
Ka turpmāk nekad vairs es nebūšu tvanā.
Es staigāšu mirdzošs, arvien labā omā
Un cienāšu tevi ar cukura vati.
Vien mājienu dod, ka par mani tu domā
Un malā tiks nosviesti bomzīša rati. (11.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|