|
|
|
|
|
|
|
| | Pelēkais lūgums. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skrien pelēki putni
Pār pelēkiem jumtiem.
Dzied pelēkas dziesmas
Un pelēki smejas.
Deg pelēkas liesmas,
Skan pelēka dzeja.
Viens izmisis lūgums:
Jel dodiet mums mīlu!
Kāds iededziet sauli!
Tā atbrīvos krāsas,
Kas plūdīs mums cauri,
Kā dimantu lāses.
Šis kliedziens griež ausī,
Kā sirpis pa olām.
Tas neļauj man gulēt
Ne naktī, ne dienā.
Tas grib mani turēt,
Bet vienlaikus dzenā.
Es paņemu krāsas
No tauriņu spārniem,
No ziedošiem laukiem,
No rītausmām maigām.
Tās metu es putniem,
Kas pelēki klaigā.
Pats skrienu tiem līdzi
Pa debešiem ziliem
Un Ņūtona likums
Vairs neliedz man lidot.
Mans lielākais tikums
Ir radīt un dzīvot. (27.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|