|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaļu dod! | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ātrāk!
Šeit mēmo
Dzejnieku gaļa
Par baltu velti!
Un mērce – omulība.
To jāpasmaržo
Lai saprast,
Kā garšo miegainība.
Nav sīksta,
Kūst lūpās
Kā marmelāde...
Kas notika pēkšņi?!
Nu nav vairs kārtības!
Kāds kumoss rīklē sprūst
Tik cieši,
Ka gandrīz jāaizrijas.
Tā kāja?
Nē, tie divi
Spārni aizlauztie.
Tik negaidīti...
Kā māņi balsenē.
Mērce aizplūst garām...
Bet dzeja?
Tā nelien atmiņā ne brīdi.
Nu krimsti
Jēlo gaļu!
Un slāpēs nosēcies,
Un atbildēdams
Uz vārdu trāpīgo,
Tā svarīgi, ar cieņu –
Atvemies.
Laiks aizmirst mirkli sāpīgo...
Izslauc,
Un izdzer
Šo brīnumaino vīnu –
Renesansi!
Starp rindām, avansā
Ir griezīgs asmens viņā,
Tai gaļai,
Kam šodien - perfomance.
(27.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1356
Kopā:6117937
|
| |
| |
|
Autori
