|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Greizsirdība | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Triloģijas pirmā daļa
Naktīs, kad tevis nav manā istabā,
Nodots gaidu es, līdz izdziest prāts.
Laiks liekas apstājies šajā tukšumā.
Klusu lūdzos es, jau drīzāk nāc.
Vējš tavu vārdu sauc tumšās debesīs
Un es saucu līdzi, balsī aizlauztā.
Naktī, kad tevis nav manā istabā,
Saucu, atgriezies mana mīļotā.
Bet ja reiz tu aizej, tad aizej pa visam.
Neliec man cerēt un gaidīt no jauna.
Noņem šo masku un spēlē pa īstam.
Zinu, tas pāries un nebūs tik ļauni.
Ja reiz tu aizej, tad aizej uz mūžu.
Atļauj man uzlūkot tevi bez sāpēm.
Ceru, ka aizejot laikam es spēšu
Domāt par tevi bez alkām un slāpēm.
Lūdzos es debesīm, bet tās nepalīdz
Sirdij mieru gūt un domām gaismu.
Nakts paiet nemanot, laukā ataust rīts
Un es saules staros lēnām gaistu.
Jūtu viss beigsies drīz un es atdzimšu,
Visā godībā no baltiem pelniem.
Avota ūdenī sevi veldzēšu
Un pie tevis vēlreiz es atnākšu.
(30.08.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
