|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā mātei bērni zaudētie | | Ievietojis: sendydantess |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atceros to nakti,
Kad debess miljonu zvaigžņu gaismā
Kā laterna pie mājas stūra
Izgaismoja bezgalīgo tāli
Pār zemi pārklājies bij sniegs,
Kā milti , ko sijājusi māte reiz,
Mēs devāmies uz ābeļdārzu sirmo,
Kas savus maija ziedus devis rudenim.
Un meklējām zem sniega kupenām
Vēl ābolus tik sārti degošos,
Kā saules rietu dziestošo,
Tiem vaigs bij piesarcis un skatiens drūms.
Kā vētras svaidīts kuģis,
Tie zemē triekti bij no ābeles,
Kas savu ražu atdot steidza pasaulei,
Lai nebūtu tai bada jāpieredz.
Mums bailes izgaisušas tālumā,
Ar kailām rokām ābolus
No sniega lasījām kā
Mīlētājs no sapņiem brīnumu.
Pret rītu lēni austošo,es atceros to nakti,
Kad nebija mums it nekā,
Vien ūdens pudelē un
Baltais piena ceļs, kas tālē ved,
Tad sārtie āboli, no sniega paceltie,
Kā mātei bērni zaudētie....
09.01.2010.
(08.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1502
Kopā:7560122
|
| |
| |
|
Autori
