|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā mātei bērni zaudētie | | Ievietojis: sendydantess |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atceros to nakti,
Kad debess miljonu zvaigžņu gaismā
Kā laterna pie mājas stūra
Izgaismoja bezgalīgo tāli
Pār zemi pārklājies bij sniegs,
Kā milti , ko sijājusi māte reiz,
Mēs devāmies uz ābeļdārzu sirmo,
Kas savus maija ziedus devis rudenim.
Un meklējām zem sniega kupenām
Vēl ābolus tik sārti degošos,
Kā saules rietu dziestošo,
Tiem vaigs bij piesarcis un skatiens drūms.
Kā vētras svaidīts kuģis,
Tie zemē triekti bij no ābeles,
Kas savu ražu atdot steidza pasaulei,
Lai nebūtu tai bada jāpieredz.
Mums bailes izgaisušas tālumā,
Ar kailām rokām ābolus
No sniega lasījām kā
Mīlētājs no sapņiem brīnumu.
Pret rītu lēni austošo,es atceros to nakti,
Kad nebija mums it nekā,
Vien ūdens pudelē un
Baltais piena ceļs, kas tālē ved,
Tad sārtie āboli, no sniega paceltie,
Kā mātei bērni zaudētie....
09.01.2010.
(08.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2193
Kopā:6105821
|
| |
| |
|
Autori
