|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusuma stāsts | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausos šo klusumu dziļu, kā nāvi.
Vējš neķemmē priedes un jūra ir rāma.
Es dzirdu, tu kaut kur aiz apvāršņa stāvi.
Viena stāvi, par mani tur domādama.
Es dzirdu šīs domas tik skaidri, kā zvanu,
Kas baznīcā iezvanās, saucot uz mesi.
Un jūtu, kā sadzirdi klusumu manu,
Ar nopūtu izdvesto: ''Kur gan tu esi?''
Tavs klusums man stāsta par noieto dienu,
Par sniegu, ko debesis matos tev sēja.
Par to, cik bez manis tu sajuties viena.
Kā klusumu manu tu sadzirdēt spēji.
Vien pastiepju roku un tavējo jūtu.
Bet aizverot acis, jau sakļaujos skūpstam.
Tās neveru vaļā, jo zaudēta būtu
Tad saldenā garša no tavējām lūpām.
Es dzirdu, kā klusumā sajūti mani.
Šīs degošās lūpas un kaislīgo glāstu.
Ar aizvērtām acīm to pašu tu dari,
Un nevēlies izbeigt šo klusuma stāstu.
(06.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
