|
|
|
|
|
|
|
| | Ceļš | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Met pilsēta pēdējo atblāzmu ceļos,
Kurus ar steidzīgiem soļiem Tu min,
No bijušās jaunības atmiņu krastiem
Dzīve sev pusnaktī mūžību tin.
Jau saplaisā taciņas vasarā ietās,
Ozolam zari no smaguma lūzt,
Smeldz dvēselē rūgtuma salstošie vārdi,
Stunda pēc stundas kā snieglapas kūst.
Caur tumsnējiem kāpieniem augšup un lejup
Debesu lidojums liesmojot dūc,
Aug spārnotas domgaitas, salūztot sapņos,
Un kārtējais solis kļūst bezgala grūts.
Kā izslāpis atvars Tu ikdienu smelies,
Piemirstot straumi, kas nerimstot plūst,
Zem kājām līst lietus, bet debesīs raugies,
Kur svelmainā klaidā rīts nedzimis žūst.
Tev izvēle dota starp šalcošām druvām
Un svīri, kam zeme kā ledus lauks šķiet,
Vēl nav Tevī iesnidzis putenis baltais -
Varbūt laiks tālāk caur var'vīksni iet? (09.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1740
Kopā:6428838
|
|
|
|