X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Stāsti
Nesagaidīšu
Autors - Aisma
  
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Dīvaini. Četrdesmitastoņas dienas, un jau sāku domāt - kurš muļķis teicis, ka sāpju šķautnes nolīdzinās laiks!
Ir klusums, miers. Krītu ceļos, lūdzos, lai liktenis vairs nespēlējas, lai dzīve man piedod, lai daba ļauj dzīvot. Daba necieš cilvēku, un cilvēks necieš dabu. Tāpec mums ir iekopts dārzs un dabai slīkoņi, sadragāti un sadeguši ķermeņi.
Piezpiežoties zemei tik cieši, un klusībā čukstot: "Kāpec Tu man viņu atņēmi? Tur vēl palika nenoiets dzīves ceļš, un tagad man jādzīvo dubultā, jaizraud viņa asaras, jaizsmej viņa smieklus." Zeme man neatbild, dusmoties nedrīkst, jo zemes klepis auklē viņu. Piespiežos zemei vēl ciešāk, kā bērnībā, mātes klēpī, tikai šoreiz es neveldzēšu izsalkumi, bet gan smadzenes plošo jautājumu: "Kāpēc?" Šoreiz jautāju jau balsī: "Kurš Tavuprāt aizpildīs viņa vietu manā dzīvē?" Zeme klusē. Guļu, turpat pļavā, kur Tu reiz gāji uz skolu, kur reiz gājām mēs. Reiz arī vecākiem bija četri bērni. Viens, divi, trīs......četri, bet ceturtā vairs nav. Paskatos uz zvaigzni, jautāju: "Kā ģimenē ar cetriem bērniem var nebūt pirmdzimtā?" Zvaigzne klusē, paskatos uz pārējam, varbūt kāda ziņkārīgā klusībā klausījusies. Atbildes nav. Klusums. Šonakt, kaut vairs jau nemaz nav nakts, būs jābeidz šis monologs ar dabu, viņa man neatbild. Postītāja. Rīta rasa. Daba arī raud. Vai par saviem zaudētajiem bērniem?
Pagriežos pret ezeru:"Zinu, ka Tu mani dzirdi. Bērnība Tu veldzēji viņa sakarsušo ķermeni, vai tiešām ūdenim vajadzēja liegt viņam elpu?" Atbildes kārtējo reizi nav. Cilvēks necieš dabu un daba necieš cilvēku.
Vējš aiznes viņam sveicienus, un saki, ka viņš ir lielisks cilvēks, kura neesamībai neticu. Varētu vēl tik daudz ko viņam pateikt, tikai 18 gados dzīve laiku un iespēju nedeva, un nebija jau arī nepieciešams. Došos mājās kamēr rīts mani vēl nav notvēris. Skatiens atpakaļ, birztala, pļava, ezers. Vēlreiz nosaku: "Kāpēc?" Aizveru acis. Ieelpoju. Tu vairs tā nedarīsi. Atveru acis, nekas nav mainījies. Pagriežos, lai dotos uz mājām. Mani panāk vējš, uzliek roku uz pleciem, pieliek lūpas pie auss un čukst: "Sveicieni. Viņš ir laimīgs, tikai skumst" Tad spēji mani atgrūžot, vējš maina virzienu, un kaltejot dabas asaras dodas prom. "Bet kāpēc? Kāpēc?" Pašai nemanot jau atkal mierinājumu meklēju pieglaužoties pļavai.
(09.12.2010)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 8.76
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.73)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.55)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
Sensid (viesis) (13.11.2019, 01:29)Elpas trūkums, laikam visiem aizdusaSensid (viesis) (13.11.2019, 01:27)Kāpēc neviens nekustās? Visi tik stīvi. Sensid (viesis) (11.11.2019, 21:24)A, kurš teica, ka kapos viegli? Labi vien, ka vismaz kāds mūs atcerās.
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
Interesanti video
Kaķis Simons 3
 
 
Zīmējumi

Pārpilnība
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 537 Kopā:5061504

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.8 sec