|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nakts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Garām logiem slīd stabi un pieturas,
Dzelzceļstacijas, kalni, un ieplakas.
Vagons piesmēķēts mani caur nakti ved.
Nieks vien mūžībai ir mūsu šķiršanās,
Bezgalībai kaut attālums līdzinās,
Tomēr spēku man pietrūkst to ietekmēt.
Laiks ir saraustīts tūkstošu dzīparos -
Sajūtās, priekšnojautās un slēdzienos.
Visi cēloņi, sekas kuriem esi tu.
No vistuvākām reālām pagātnēm
Un no nejaušu muļķību dzirkstelēm,
Līdz pat tukšuma ēnai uz bezgalību.
Neliec naktij šai pārvērsties mūžībā.
Lūdzu parādies nākamā pieturā.
Vienai tev šajā vēsajā naktī dzīvoju.
Tikai tu manā zudušā dvēselē,
Starp šīm visām sagrautām pasaulēm,
Dod man cerību, siltumu, mājīgumu.
Bet tavs telefons, signālu nesasniegts.
Atkal viena tu paliec, vai nepaliec.
Un es jūtu šo nakti, tik nebeidzamu...
(30.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1842
Kopā:6422615
|
| |
| |
|
Autori
