|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana saruna ar mērkaķi prātā, kur tikai atbalss klusam saucienam skan | Autors - Sids
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir vakars, bet varbūt arī rīts,
Āra aiz loga viss tumsā un miglā tīts...
Šai telpā dobtajā, kur sēžu es,
Ir nosaukums vienkāršs dots –
Galvaskauss nomācošs.
Ierobežots un glups jūtos te es,
Kaut sevī viens pats arī neesmu;
Mans sarunu biedrs ir klusējošs,
Tas tikai māj un dziļi smīņā
par mani un tātad arī par sevi...
Par mērkaķi to dēvēju,
Jo profilā to redzēju.
Homo kaut kāds.
Tas spalvains un biedējošs,
Kaut arī dziļi klusējošs.
Tam piemīt acu skatiens nāvējošs
Un sirdis ugunīs kausējošs.
Tam patīk spožās lietiņas
Un viss, kam mirdzums piemīt labs.
Tam tīk valdīt un kontrolēt
Un visus dienām izsekot.
Tam patīk mīlēt, patīk nīst
Un baudas brīdī visu to pastāstīt.
Tam cenu noteikt vairs nav vērts,
Jo katrs ir īsts pērkams ķēms...
Ak, jā, par Homo Sapiens viņu sauc...
Brr, cik man sirdī liels ir kauns,
Par to, ka manī ir vēl tāds draugs!
Nav jau citas izvēles,
Ir tikai atbalss iekšā man,
Tā kliedz, lai pārstāju reiz
Un topu par Cilvēku īstu es,
Kam ego nav pus pasaule,
Kam saule nav tik spīdeklis,
Kam cilvēks nav tik gaļas gabals
Un prāts kam spožu domu pilns.
Tad prātā džungļi izsēsies,
Kas ziedēs ik dienas
Un vēsās ziemas nepazīs,
Tad sirds būs Cilvēciski silta
Un ļaunumu tā nepazīs.
Tā atbalss mana
Pēc utopijas sauca...
Bet Sabiedrība prasa savu...
Tā palieku Es starp sevi un savu ideju,
Ideju – sev tik tīkamo
Un sabiedrībā nīstamo...
(06.02.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1307
Kopā:6132184
|
| |
| |
|
Autori
