|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kaut kur aiz loga | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ja es ilgstoši raudu aiz duļķainiem stikliem,
Tad pie debesīm augstu man parādās piekūns.
Pēkšņi parādās piekūns virs mākoņiem sirmiem.
Tajā brīdī no svara, nelaist iespēju garām.
Ieraudzīt viņa spārnus, saskatīt viņa spalvas
Un tad izbrīnā uzsaukt, kas gan tagad es esmu!
Kāpēc mākoņi lejā, bet tāds skaidrums virs manis?
Acīm redzot ne velti es raudājis esmu.
Acīm redzot ir pienācis īstākais brīdis.
Tikai lejā sāk lēni kopā pulcēties ciltis.
Bet man jālido augstāk, jālido pretī saulei.
Tomēr nespēju aizmirst, ka lejā ir logi
Ar duļķainiem stikliem, kur raud mani mīļie...
Man atliek vien sadegt un atgriezties dzīvē.
(07.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2519
Kopā:6414284
|
| |
| |
|
Autori
