|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rītu gaidot | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šīs rokas, kas reiz mani vija,
Kas maigi glāstīja kā zīds,
Nu ir kā beigu prelūdija,
Kā lietū noskalojies krīts.
Rīt aiziešu, lai pazūd rūpes,
Vien skatu metis atvadām.
Un tavas, nu jau svešās lūpas,
Ļaus aiziet, tevis svētītam.
Es tevi tādu nepazīstu.
Un caururbjošā klusumā,
Pakāpeniski pieradīšu
Pie vientulības mulsuma.
Nakts savu mieru viegli ziedo
Un izstiepj garu mirkli šo,
Jo debesis mums negrib piedot,
Par mīlu, krustā piesisto.
Šī nakts tik savāda un ilga.
Vairs vainu nebūs uzgrūst kam.
Šī nakts tik savāda un ilgā,
Kāpēc tu mani nelaid prom...
(08.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1274
Kopā:7561976
|
| |
| |
|
Autori
