|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mīlestībā cauri laikiem | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kur nebruģētās ielās
skrien smilšu straujais gars,
kur ceriņziedos lielās
tik tikko plaucis zars,
kā seni draugi staigā
ar rokām sadotām
kāds zēns, kas dzimis taigā
un viņa mīļotā.
Ar senu dienu dziesmām
vairs neskan naktīs balss,
un mežrozīšu liesmās
sen balti lauzies sals,
bet pāri mūžu laikiem
celts laimē rastais tilts
ar pieskārieniem maigiem
no saules prieka cilts.
Tā bezbēdīgi staigā
caur ceriņziediem zēns
un meitene tik skaista
kā rasā dzimis vējš,
un tas nekas, ka sirmums
jau zēnam matos snauž,
un meitenei kluss gurdums
jau mazliet plecus lauž.
(11.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
