|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikai tukšums | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens tumšajos vakaros māc bažas.
Bailes no koku garajiem pirkstiem,
kas virsū man ņirgājās un liecas.
It kā tie ķiķina, vai pat ar smiekliem,
grib paņemt sev līdz
uz turieni, kur nav nekā
tukšums, kur pat odi nedīc
auksta, klusa tumsa.
Iekrampējos, ieraujos, kā spīlēs.
Es vel jauns, man dzīve priekšā stāv.
Es ar striķi piesēju sevi pie zemes,
jo kāds teica, ka augstāk nekā nav!
02.11.09
(11.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1121
Kopā:7559741
|
| |
| |
|
Autori
