|
|
|
|
|
|
|
| | Tuvības pēdējā dvaša | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Čūsku gredzeniem tuksnesis satinies tevī,
Katrai kustībai rūpīgi līdzi tas seko.
Sasists šķietību kristāls, ko glabāji sevī.
Siltums aizplūst, to apturēt nepietiek spēku.
Tevi eņģelis nedzird, kaut sauc balsī skaļā.
Pēkšņi jūties, kā burinieks naktī bez vēja.
Tava balss, šķīstot atbalsīs, apklusīs tālē.
Stāvi tukšuma centrā, zem debesīm spējām.
Dievs, jel dod viņai spēkus, lai pārciestu visu.
Ļauj šai bezspārnu dvēselei pacelties augstu.
Ātri plūstošās dienas mēs vēl piepildīsim,
Ar šīs gaistošās tuvības pēdējo dvašu.
To, cik skarba un ciniska dzīve, es zinu.
Viss kas tevī reiz skanēja, tagad cieš klusu.
Tavās cerībās uguni degtu es jaunu,
Ja vien dzirkstelei pretī tu pastieptu plaukstu. (12.04.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|