|
|
 |
|
|
|
|
| | Viesis savā naktī | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Acis aizveru un atkal redzu tevi.
Tu kā ugunis, kas izkaisītas naktī.
Tevī maldos es, kā neaicināts viesis.
Gaiss ko elpoju no tavas kairās miesas,
Salds kā āboli, kas Ēdenē reiz zagti.
Tevi sadzirdu, kaut nesaki ne vārda.
Balsī samtainā es jūtu skumju plaisas,
Jūtu vilšanos, ar nožēlu kas vijas.
Tā, kā negaidītu beigu prelūdijas,
Manī biedējošu priekšnojautu raisa.
Acīm ciet, es lūpas piekļauju pie lūpām,
Lai šie vārdi, steigā kaltie, negūst vaļas.
Vienmēr palikšu tavs viesis savās naktīs.
Zudīs jēga tam, kas saules gaismā sacīts.
Vaigos nerotāsies rasas lāses sāļas.
Būsim kopā mēs līdz rīta saules staram.
Sirdī nebūs vietas nožēlai ne vainai.
Saldais noslēpums, kas paglabāts zem dienas,
Neprasīsies vairs pēc piedevas nevienas,
Vien kā upuris tiks pasniegts naktij jaunai. (05.05.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|