|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusuma burvība | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neko man nesaki, jo vārdi nevar apskaut.
Tos, steigā palaistus, vairs nevar apturēt.
Vien klusi paskaties un es, kā straumes ieskauts,
Lēnītēm grimšu tavu acu atvaros.
Es tevī ieiešu, kā spoguļotā vizlā.
Caur smaidu sirsnīgu, no tevis iznākšu
Un tad uz tavām, dzidri dvēseļotām stīgām,
Vien tikai tavai sirdij dziesmu spēlēšu.
Un ja vien vēlies tu, tad ienāc arī manī.
Es būšu atvērts, mazliet neķītrs, bet kluss.
Tu tikai nebīsties, ja sadzirdēsi zvanus.
Tā mana sirds, kas tīrā mīlestībā pukst.
(06.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1862
Kopā:6422635
|
| |
| |
|
Autori
