|
|
 |
|
|
|
|
| | Klusuma burvība | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neko man nesaki, jo vārdi nevar apskaut.
Tos, steigā palaistus, vairs nevar apturēt.
Vien klusi paskaties un es, kā straumes ieskauts,
Lēnītēm grimšu tavu acu atvaros.
Es tevī ieiešu, kā spoguļotā vizlā.
Caur smaidu sirsnīgu, no tevis iznākšu
Un tad uz tavām, dzidri dvēseļotām stīgām,
Vien tikai tavai sirdij dziesmu spēlēšu.
Un ja vien vēlies tu, tad ienāc arī manī.
Es būšu atvērts, mazliet neķītrs, bet kluss.
Tu tikai nebīsties, ja sadzirdēsi zvanus.
Tā mana sirds, kas tīrā mīlestībā pukst. (06.08.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|