|
|
|
|
|
|
|
| | Klusuma burvība | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neko man nesaki, jo vārdi nevar apskaut.
Tos, steigā palaistus, vairs nevar apturēt.
Vien klusi paskaties un es, kā straumes ieskauts,
Lēnītēm grimšu tavu acu atvaros.
Es tevī ieiešu, kā spoguļotā vizlā.
Caur smaidu sirsnīgu, no tevis iznākšu
Un tad uz tavām, dzidri dvēseļotām stīgām,
Vien tikai tavai sirdij dziesmu spēlēšu.
Un ja vien vēlies tu, tad ienāc arī manī.
Es būšu atvērts, mazliet neķītrs, bet kluss.
Tu tikai nebīsties, ja sadzirdēsi zvanus.
Tā mana sirds, kas tīrā mīlestībā pukst. (06.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1641
Kopā:6158223
|
|
|
|