|
|
 |
|
|
|
|
| | Tumša bilde | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uzrakstīšu bezsakara dzeju,
Lai to lasa visi mani draugi
Un, lai vēderus tie saķer smieklos,
No šīm, pārāk dumjām idejām.
Vienā ritmā tīšuprāt es dzenu,
Gultu, āmuru un mēslu kaudzi.
Apmierināts rakstu vārdus liekos.
Tas man izdodas, bez grūtībām.
Rakstu savu bezsakara dzeju,
Rīmējot to, brīžiem smejos ilgi.
Zinot, ka tie gribēs visos niekos,
Zemtekstus starp rindām sameklēt.
Visi smej, es apmierināts eju.
Esmu uzbūris tiem tumšu bildi.
Bet aiz tās es, kā aiz žoga slēpjos,
Lai neviens man nelien dvēselē.
Nevēlos, lai vakardienas rētā
Kaisītu kāds piparus, vai sāli.
Līdzjūtīgi uzsitot uz pleca,
Jautātu man, kāpēc esmu viens.
Es ar viņiem būšu vienā kārtā,
Savējais un skarbais pudeļbrālis,
Neatdzītais talants, vēsais vecis,
Kuram nekad nepietrūkst neviens. (07.08.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1363
Kopā:6632526
|
|
|
|