|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Noklusētais | | Ievietojis: basite |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
- Gribētu tik daudz ko teikt,
bet nevaru - man bail...
Nojautu - Tavas rokas trīc,
mazliet dreb Tava balss,
acīs savāds spīdums gail.
Varbūt tā centies Tu
mani no sāpēm pasargāt
ar patiesību noklusētu.
Nenojaušot, klusums visvairāk sāp.
- Esmu iemīlējis citu,-
pateikt būtu bijis godīgāk.
- Vai esi laimīgs nu?
- Nē, es pats nezinu, ko gribu.
(19.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
