|
|
|
|
|
|
|
| | Es un tukšums | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manā priekšā, uz galda ciets rupjmaizes rieciens
Un vēl glāze, ar avota ūdeni dzidru.
Bet man pretī sēž tukšuma pārmetošs sauciens.
Kaut ar netverams acīm, es tomēr to dzirdu.
Un es vaicāju, kas gan ir gardāks par klaipu,
Paša rokām, no tīrākās mīlas, kas mīcīts
Un par ūdeni skaidro, kas neatstāj traipus,
Kas no sentēvu avotiem atnests un svētīts?
Laimīgs cilvēks ir tas, kurš vairs nemeklē laimi.
Tam nav svarīga Cola ar krekeriem saldiem.
Tukša skaņa tam viltvāržu salkanie glaimi.
Tas prot atpazīt Dievu, starp maskētiem Velniem.
Tukšums nesadzird mani, tas apmāts ar Colu.
Sapņo piepildīt sevi ar krekeriem saldiem.
Laikam tukšumam tāda ir jāiziet skola,
Lai tas nākotnē atšķirtu laimi no maldiem. (04.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|