|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es un tukšums | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manā priekšā, uz galda ciets rupjmaizes rieciens
Un vēl glāze, ar avota ūdeni dzidru.
Bet man pretī sēž tukšuma pārmetošs sauciens.
Kaut ar netverams acīm, es tomēr to dzirdu.
Un es vaicāju, kas gan ir gardāks par klaipu,
Paša rokām, no tīrākās mīlas, kas mīcīts
Un par ūdeni skaidro, kas neatstāj traipus,
Kas no sentēvu avotiem atnests un svētīts?
Laimīgs cilvēks ir tas, kurš vairs nemeklē laimi.
Tam nav svarīga Cola ar krekeriem saldiem.
Tukša skaņa tam viltvāržu salkanie glaimi.
Tas prot atpazīt Dievu, starp maskētiem Velniem.
Tukšums nesadzird mani, tas apmāts ar Colu.
Sapņo piepildīt sevi ar krekeriem saldiem.
Laikam tukšumam tāda ir jāiziet skola,
Lai tas nākotnē atšķirtu laimi no maldiem.
(04.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1390
Kopā:6632553
|
| |
| |
|
Autori
