|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laime | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai Tu esi laimīgs? Ik pa laikam uzdodot sev šo jautājumu, apjaut, ka nemaz nezini uz to atbildi. Cilvēkam vienmēr kā trūkst. Tāda jau ir cilvēka daba - nepilnīga, tāpēc mūžīgi tiecamies pēc neatrastā un uz pilnību, kaut pasaulē ideālu nav, jo visi savā ziņā grēko. Lai kā censtos, ir lietas ko sevī nespējam mainīt. Laikam jau nedrīkst vēlēties visu vienā un uzreiz. Tā dzīvē nenotiek! Vai ir viegli zināt, ko pats vēlies, lai būtu laimīgs? Dažam tas sagādā lielākas grūtības nekā vajadzētu.
Cilvēki ir tikai cilvēki, kuri bieži kļūdās, nožēlo kļūdas un tad cenšas tās labot, ja ir kas vēl labojams, cenšas tās neatkārtot un par to nedomāt. Bet tas, kas bijis taču kaut kur paliek un nepazūd, kā koku lapas, kas zemē trūd. Pagātne mīt kaut kur Tavā prātā vai sirdī. Ir laiks, kad pagātne ataust atmiņā un nedod miera, urda... Ir sapņi, ilgas, kas cer, gaida, kad Tu kaut tikai mēģināsi savā dzīvē piepildīt.
Reizēm, kad tiešām zini, ko gribi, bet Tev liekas, ka to iegūt nav lemts un ka tāda ir augstāka griba, bet iespējams, ka tas ir kā liels pārbaudījums Tev, kam tiekot pāri, izejot cauri, tiksi apbalvots par izturību, pacietību un neatlaidību ar ko neizmērojamu, nenovērtējamu. Un galu galā izrādās, ka tieši tas it tas, pēc kā visu dzīvi esi ilgojies un tiecies.
Ir arī kāda pretruna: nereti vien kāds no mums varbūt pat baidās no iespējas kļūt laimīgam, jo vienkārši nemaz nezina, kas ir laime un kā tas ir - būt laimīgam. Viņš ir pieradis par visu žēloties. Viņš ir pieradis pie tā, kas viņam jau ir un baidās no visa jaunā un nebijušā, kaut dziļi sirdī vēlas to izbaudīt, kā patiesībā ir justie laimīgam. Bet baiļu dēļ atsakās no iespējas mainīt savu dzīvi, lai paturētu stabilus jau esošās dzīves pamatus, kaut patiesībā tie ir nožēlojami. Līdz ar to laime jau diemžēl ir palaista garām. Un tad kādā dienā iespējams to atminoties, dziļi no iekšienes izlauzīsies jautājums - kāpēc? Kāpēc es toreiz tā darīju? Bet tas jau ir cits stāsts, cita dzīve, kas palaista garām neizdzīvota.
(10.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
