|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atrast sevi | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad manā priekšā visi izbeigušies ceļi,
Kā zemeslodei, sevi tīru noslaukot,
Es acis atveru un gaismā spēku smeļu,
Un ļaujos saules stariem sevi apgaismot.
Es pieceļos, bet īsti nezinu kurp doties.
Kas bijis ir un būs, tik saņurcīts, un svešs.
Kā citā dimensijā pēkšņi esmu modies,
Kur man visapkārt plešas pirmatnējais mežs.
Un nav neviena vairs, kam pieprasīt vai palūgt.
Vien baiļu sauciens tālē izgaisis, kā zvans.
Man cita neatliek, kā lēnām sevi apgūt,
Kā atrast sevī visu to, kas tiešām mans.
(19.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
