|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Priedes | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
04.12.2011.
Kamēr tu staigāji pa jūras krastu,
piejūras vēji manus skatus uz tavu pusi pūta.
Un pāri manai galvai- tik augstu-
kā mežoņi viļņi lidoja siltākās jūtas.
Tie mākoņi skrien, mums priekšā steidzas,
teju kā nobijušies mūs nepanākt.
Un kāpēc tie nemāca mūs, ja nezinām,
kur viss mums beidzas
un no kurienes mums atkal sākt?
Nedaudz apzilušas, nosalušas lūpas
skūpstīja sālsūdens un priežu gaisu.
Un apsalušās rokas, kopā saliktas, lūdzās,
lai es tās no savām
nekad vairs neizlaistu.
Lūzt zari no priedēm,
krīt un mirst.
Mēs aiz šallēm tiem lūgšanas skaitām.
Taču tai pat laikā lūdzam,
lai vēji nekad neizirst,
lai turpina manus skatus pūst, laikam.
(20.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
