|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Priedes | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
04.12.2011.
Kamēr tu staigāji pa jūras krastu,
piejūras vēji manus skatus uz tavu pusi pūta.
Un pāri manai galvai- tik augstu-
kā mežoņi viļņi lidoja siltākās jūtas.
Tie mākoņi skrien, mums priekšā steidzas,
teju kā nobijušies mūs nepanākt.
Un kāpēc tie nemāca mūs, ja nezinām,
kur viss mums beidzas
un no kurienes mums atkal sākt?
Nedaudz apzilušas, nosalušas lūpas
skūpstīja sālsūdens un priežu gaisu.
Un apsalušās rokas, kopā saliktas, lūdzās,
lai es tās no savām
nekad vairs neizlaistu.
Lūzt zari no priedēm,
krīt un mirst.
Mēs aiz šallēm tiem lūgšanas skaitām.
Taču tai pat laikā lūdzam,
lai vēji nekad neizirst,
lai turpina manus skatus pūst, laikam.
(20.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1182
Kopā:7559802
|
| |
| |
|
Autori
