|
|
|
|
|
|
|
| | Priedes | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
04.12.2011.
Kamēr tu staigāji pa jūras krastu,
piejūras vēji manus skatus uz tavu pusi pūta.
Un pāri manai galvai- tik augstu-
kā mežoņi viļņi lidoja siltākās jūtas.
Tie mākoņi skrien, mums priekšā steidzas,
teju kā nobijušies mūs nepanākt.
Un kāpēc tie nemāca mūs, ja nezinām,
kur viss mums beidzas
un no kurienes mums atkal sākt?
Nedaudz apzilušas, nosalušas lūpas
skūpstīja sālsūdens un priežu gaisu.
Un apsalušās rokas, kopā saliktas, lūdzās,
lai es tās no savām
nekad vairs neizlaistu.
Lūzt zari no priedēm,
krīt un mirst.
Mēs aiz šallēm tiem lūgšanas skaitām.
Taču tai pat laikā lūdzam,
lai vēji nekad neizirst,
lai turpina manus skatus pūst, laikam. (20.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|