|
|
|
|
|
|
|
| | Pazudušie cilvēki | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manis vairs nebūs,
es būšu tev blakus.
Tad kad sirds skums,
būšu klāt laikus.
Caur baltiem dūmiem,
vai spožu gaismu.
Ar vaibstiem mīļiem,
te pat vien būšu.
Kad manis vairs nebūs,
joprojām tevi sargāšu.
Sirds kad sausa žūs,
atnākšu un apliešu.
Uz pirkstu galiem,
viegli durvis vēršu.
Uztraukums par abiem,
vai samīļot vēl spēšu...
Pazudušie cilvēki,
tie vienmēr ir ar mums.
Vienalga kā zaudēti,
tie vienmēr būs pie mums.
Pazudušie cilvēki,
pie logiem sasēdušies.
Tie laimīgi kā parasti,
smaida dejā ielaidušies. (08.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2441
Kopā:6414206
|
|
|
|