|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapņu ķērājs | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz iedomu soliņa apsēdies viņš, kur sapņi top vēlreiz no jauna,
Kur dziļākais troksnis ir klusuma pilns, un atbalsis pielaiko kaunu,
Viņš rītdienu gaida kā pasaules galu, kad sākums būs laikmetam beigās,
Un dzīvības sāksies no ledus, ne gaismas, un nenorims sekundes steigās.
Tā garām slīd sejas kā skatlogu ēnas, un stingums tām smaidos un acīs,
Sniegs nobirst pie kājām, kad soliņa brūnums krīt braucošu metālu asīs.
Viņš nav nekas daudz, vien parastais dzīvais, kas muļķīgi sapņo par dienām,
Kas nebeigsies līdz ar izelpu putniem un četrreiz deviņām sienām.
Plūst upmalu gredzenos sildītas ilgas caur domām un cerību miegiem,
Kļūst negaiss tam tuvāks par cilvēku vārdiem un saulstaru dzirkstelēm liegām.
Vai pazīsi viņu, kad apstāsies ejot pār tiltu ar klusuma margām?
Tur sēž viņš joprojām uz soliņa brūna un dvēseles jūtību sargā.
(08.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1818
Kopā:6422591
|
| |
| |
|
Autori
