|
|
|
|
|
|
|
| | Apsēstība | | Ievietojis: basite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ak, šī nebeidzamā apsēstība,
No kuras sirds vēl bīstas
Kā no jūtām,
Kuras mīlētas un reizē nīstas,
Kaut ar pieri sienā skrietu -
Vienalga visu kā no jauna justu
Un pie sevis klusi smietu:
Cik dumjam gan jābūt,
Lai otrreiz kāptu,
Kur vienreiz jau kāpis
Un dabūjis pa pieri
Kā ar grābekļa kātu? (20.06.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|