|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis būt pašai | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa stāvēja klinšakmens krastā ar dvēseli, sažņaugtu saujā,
Un saule kā nomesta spalva ritēja kūpošā kraujā.
Kur avoti elpo, kur svīres rod jaunus spārnus,
Plūc meitene maza no atbalsu rokām paslēptus buramvārdus.
Un tas jau nekas, ja dvēsele neprot kā putns zem lapām slēpties,
Ja krīt tā kā dziesma aiz pakalnu slūžām, kā gribot zem zemes sēsties,
Aug meitene līdzi tiem mirkļiem, kas sūri, līdz ievijas ziedu laikā,
Un atkal caur mīļu un gaidošu sirdi dvēseles puksti staigā.
Stāv meitene kāda pie klinšakmens krasta un raugās, kā upe rēto,
Uz pasaules kraujas vienojot visu - gan lēto un raupjo, gan svēto.
Rīt izripos saule no apvāršņu cilpas, un svīres kliegs vārdus viedus,
Pārberot ceļiem un taciņām smalkām atbalsu tīrus ziedus.
(26.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1467
Kopā:7251975
|
| |
| |
|
Autori
